NICORETTE® - For every cigarette there's a NICORETTE® - Print Logo

Smēķēšana 30+ gadu vecumā un tās sekas

Lielākā daļa sieviešu zina, ka smēķēšana var radīt plaušu vēzi, sirds slimības un priekšlaicīgu dzemdību risku. Bet, iespējams, Jūs nezināt, ka sievietēm, dažādos vecuma posmos, smēķēšana var nodarīt vēl lielāku ļaunumu.

Smēķētājām āda kļūst iedzeltena un tā ātrāk noveco. Sievietēm, kuras smēķē ir lielāks neauglības, ātrākas menopauzes1 un osteoporozes2 risks.2

Sievietes, kas smēķē grūtniecības laikā, apdraud ne tikai sevi, bet arī bērnu3. Mātes, smēķēdamas savu bērnu klātbūtnē, pakļauj riskam arī viņu veselību3

Labā ziņa ir tā, ka nekad nav par vēlu kļūt par nesmēķētāju un pievienoties tiem daudzajiem tūkstošiem sieviešu, kas, rūpēdamās par savu veselību, ir atmetušas smēķēšanu. Katru dienu ļoti daudzas sievietes atmet smēķēšanu. Arī Jūs to varat. Jo ātrāk to izdarīsiet, jo lielāks būs ieguvums.

Šis ceļvedis palīdzēs Jums labāk izprast, kāpēc smēķēšana pašos pamatos nodara lielu ļaunumu sievietēm, kā arī parādīs veselības, dzīves veida un kosmētikas sniegtās iespējas smēķēšanas atmešanai jebkurā vecumā.

PUSAUDZES

Smēķēšanu varētu uzskatīt par aizraujošu un modernu nodarbošanos, taču patiesībā tā traumē Jūsu organismu un veselību jau ar pirmo ievilkto tabakas dūmu.

Āda

Tabakas dūmos ir vairāk nekē 4000 dažādu ķīmisku savienojumu4. Tie sausina ādu, kā arī aizkavē skābekļa nonākšanu ādā5. Pētījumos ir apstiprinājies, ka ļaunums, ko cigaretes dūmi nodara ādai, sākas jau daudz ātrāk nekā tas līdz šim tika uzskatīts6. Turpinot smēķēt, ar gadiem sejas ādā daudz ātrāk veidojas krunciņas, „vārnu kājiņas” ap acīm. Āda iegūst neveselīgu izskatu, un sāk izskatīties kā daudzreiz mazgāts pelēks audums5.

Vislabākais, ko varat sniegt savai ādai, saglabājot to skaistu un veselīgu, ir atmest smēķēšanu. Pārstājiet smēķēt un pārmaiņas ieraudzīsiet ļoti ātri – āda kļūs maigāka un tā atgūs veselīgu krāsu7.

Mati

Vai zinājāt, ka smēķētājām var novērot plikgalvību, ka mati zaudē veselīgo mirdzumu un kļūst pelēcīgi? Noteikti ķīmiski savienojumi spēj ielauzties matu šūnās, kas bojā tā struktūru8. Atmetot smēķēšanu, tiek atjaunota barības vielu cirkulācija matu šūnās, uzlabojas to uzsūkšana, un mati iegūst veselīgu mirdzumu.

Elpa

Smēķētājām zobi iekrāsojas un kļūst iedzelteni8. Tas rada arī nepatīkamu aromātu, kas jūtams mutē un elpā. Smēķēšana ir viens no biežākajiem nepatīkamas elpas iemesliem.

ATMETIET SMĒĶĒŠANU UN ELPA KĻŪS PATĪKAMA.

Veselība

Smēķēšana samazina fizisko izturību10. Ja smēķējat, tas nozīmē, ka nevarēsiet paskriet tik ātri un tik ilgi, kā Jūsu nesmēķējošie draugi. Smēķētāju sirdij jāstrādā daudz specīgāk nekā nesmēķētāja sirdij. Sacenšoties Jūs zaudēsiet daudz vairāk enerģijas nekā nesmēķētājs10.

Atmetot smēķēšanu, dažādas fiziskās aktivitātes Jums atkal nesagādās grūtības, un tām varēsiet nodoties ar prieku.

Atmetot smēķēšanu, sāpīgās menstruācijas, kas Jūs ir mocījušas, kamēr smēķējāt, kļūst mazāk mokošas. Meitenēm un sievietēm, kas smēķē, bieži tiek novērotas sāpīgas menstruācijas3. Smēķēšana var kļūt par riska faktoru, lietojot hormonālos kontracepcijas līdzekļus. Smēķētājām tie var neiedarboties3. Smēķēšana var radīt arī smagu asiņošanu.

Pajautājiet sev… vai tiešām smēķēšana ir visa tā vērta?

20+

ĀDA

Smēķēšana padara Jūs par 10 vai pat vairāk gadiem vecāku5. Sejas āda Jums izskatās pelēcīgi iedzeltena, redzamas krunciņas uz vaigiem un apakšžokļa. Jo vairāk sieviete smēķē, jo lielāka iespēja, ka krunciņas parādīsies ātrāk un vairāk5.

Atmetiet smēķēšanu jau tagad un Jūsu āda kļūs veselīgāka, un Jūs pati jutīsieties un izskatīsieties labāk.

MENSTRUĀLAIS CIKLS UN SEKSUĀLA VESELĪBA

Turpmākais saraksts varētu izskatīties nežēlīgs, taču nezaudējiet cerības – atmetot smēķēšanu visu ir iespējams labot.

  • Ja esat smēķētāja, saslimšanas risks ar dzemdes kakla vēzi dubultojas12
  • Piecas reizes palielinās risks dzimumorgānu kārpu attīstībai13
  • Lielāka neregulāru menstruāciju iespēja14
  • Lielāks hormonālo kontracepcijas līdzekļu neefektivitātes un pēkšņu asiņošanu risks11
  • Ja domājat par bērniņu, vidēji viena cikla laikā par 10-40% samazinās iespēja palikt stāvoklī (vairāk informācijas sadaļā par grūtniecību)12,15.

Jums jāatceras, ka nekad nav par vēlu pārtraukt smēķēt. Pozitīvas izmaiņas ievērosiet ļoti ātri.

FIZISKĀ SAGATAVOTĪBA

Smēķētājām priekšlaicīgi noveco ne tikai āda. Labi zināma ir patiesība, ka smēķēšana samazina arī fiziskās spējas10. Smēķēšana nodara kaitējumu fiziskajai formai pat tad, kad Jums pašai šķiet – viss ir kārtībā. Tā ietekmē fizisko izturību, kā arī paātrina noguruma iestāšanos gan fizisko aktivitāšu laikā, gan pēc tam10.

Atmetiet smēķēšanu un enerģija palielināsies!

30+

ĀDA

Trīsdesmit un vairāk gadus vecām smēķētājām var jau parādīties pirmās sejas krunciņas un „vārnu kājiņas” ap acīm. Sejas krāsa izskatās pelēcīga un neveselīga. Tas ir cigarešu dūmu radītais priekšlaicīgas novecošanas efekts.

Smēķēšanas atmešana var palīdzēt uzlabot ādas izskatu. Nesmēķējot vienu mēnesi, Jūsu sejas āda zaudēs pelēcīgo nokrāsu, kā arī samazināsies krunciņas.

Smēķēšana daudzu gadu garumā izmaina to pirkstu un nagu krāsu, kuros regulāri turat cigareti.

VESELĪBA

Trīsdesmit gadu vecumā daudzas sievietes sāk domāt par ģimenes izveidošanu. Vislabākais veids, kā šo mērķi sasniegt, ir atmest smēķēšanu (vairāk informācijas sadaļā par grūtniecību).

FIZISKĀ SAGATAVOTĪBA

Daudzas sievietes uztraucas par to, ka, atmetot smēķēšanu, viņām palielināsies svars. Taču, ēdot veselīgu pārtiku un palielinot fiziskās aktivitātes, svara pieaugums nebūs problēma.

Enerģijas pieaugums pēc smēķēšanas atmešanas, uzlabos Jūsu fizisko formu, tāpēc varēsiet daudz vairāk laika veltīt lietām, kas Jums sagādā prieku.

40+

ĀDA

Četrdesmit un vairāk gadus vecām smēķētājām uz sejas var but krunciņas, kā arī iekrituši vaigi, kas rodas no regulāras cigarešu dūmu ievilkšanas. Āda var būt sausa, neelastīga un, īpaši ap lūpām un acīm, caurvīta smalkām grumbiņām5.

Jāatceras, ka pārtraucot smēķēt, šo ādas izmaiņu process tiek apturēts. Smēķēšanas atmešana uzlabos Jūsu sejas ādas struktūru, liekot tai izskatīties gaišākai un līdzenākai7.

ZOBI

Smēķētājām zobi var nebūt tik balti, kā tiem vajadzētu būt. Cigarešu dūmu un mutes dobuma floras ķīmiskais savienojums veido zobu aplikumu, kas tiem dod dzeltenu nokrāsu. Smēķētājām ir jārēķinās, ka iespēja zaudēt dabīgos zobus ir daudz lielāka kā nesmēķētājiem9.

Zobārsta apmeklējums pēc smēķēšanas atmešanas Jums palīdzēs atbrīvoties no zobu aplikuma un uzlabos smaganu veselību16.

VESELĪBA

Smēķētājām biežāk kā nesmēķētājām liekie tauki uzkrājas ķermeņa augšējā un vidusdaļā, nevis uz gurniem. No tā izriet, ka smēķētājām biežāk kā nesmēķētājām ir palielināts svars. Tas savukārt nozīmē, ka ir lielāks risks saslimt ar cukura diabētu, sirds slimībām un dzemdes un krūšu vēzi. Smēķētājām var būt augsta asinsspiediena un žultspūšļa problēmas5.

Smēķēšana patērē lielu daļu no organisma enerģijas rezervēm.

Atmetot smēķēšanu, Jūsu organisma šūnām tiek piegādāts vairāk skābekļa. Tā rezultātā pazudīs saguruma sajūta, un Jūs sajūtīsiet enerģijas pieplūdumu. Sajūta būs veselīgāka, un turpmāk nevajadzēs uztraukties par smēķēšanas nodarīto ļaunumu Jūsu organismam.

Atmetot smēķēšanu jau tulīt, Jums vēl aizvien ir iespēja labot veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī samazināt sirds slimību risku līdz tādam pašam līmenim kā cilvēkiem, kas nekad nav smēķējuši.

50+

Atmetot smēķēšanu iespējams novērst ievērojamu skaitu veselības risku, kas Jūs var apdraudēt, turpinot smēķēt.

Smēķējot Jūs zaudējat daudz vairāk enerģijas un nevarat būt tik aktīva, cik ir Jūsu draugi tai pašā vecumā.

Tikai nesmēķējot dažas stundas, asins cirkulācija uzlabojas un sniedz papildus enerģiju, laujot aizmirst biežo elpas trūkumu. Atmetot smēķēšanu, pēc 3 – 9 mēnešiem ievērosiet, ka vairs neklepojat tik bieži un elpojat vieglāk7.

MENOPAUZE

Jāatceras, ka, atmetot smēķēšanu, menopauzes izraisītie simptomi nav vairs tik izteikti1.

ATMETOT SMĒĶĒŠANU SAMAZINĀS:

  • ātrākas menopauzes risks (smēķētājām tā var sākties pat 2 gadus ātrāk kā nesmēķētājām)1;
  • osteoporozes risks, kuras rezultātā kauli zaudē savu struktūru un izturību, tāpēc tie viegli lūzt17;
  • nesaturešanas risks, ar kuru smēķētajas saskaras divreiz biežak ka nesmēķētajas18.

LIELAKIE IEGUVUMI

Jūsu organisms jau pec dažam stundam sajutis, ka vairs nesmēķējat. Pec 48 stundam uzlabojas plaušu funkcijas un samazinas plaušu veža risks. Vel viens gads, ko pavadisiet bez smēķēšanas, samazinas sirdslekmes risku vairak ka uz pusi, bet nesmēķējot 15 gadus tas bus lidzvertigs sirdstriekas riskam, kads ir cilvekiem, kas nekad sava dzive nav smēķējuši.

60+

Atmetot smēķēšanu jau tagad, Jums ir iespeja ieverojami uzlabot savu veselibu, ikdienas fizisko stavokli un arejo izskatu.

Ir mazak iespejams, ka mirsiet no plaušu veža.

Plaušu vezis ir otra visbiežak sastopama veža forma pec kruts veža, un pedeja laika sieviešu skaits, kas ar slimo plaušu vezi, pieaug. Devinos gadijumos no desmit plaušu vezi izraisa smēķēšana un pasiva smēķēšana.

Jo atrak partrauksiet smēķēt, jo lielaka iespeja, ka nesaslimsiet ar plaušu vezi.

Atmetot smēķēšanu, atkariba no slimibas veida un pakapes, Jūs varat apturet turpmako redzes pasliktinašanos vai pat uzlabot to19.

Atmetot smēķēšanu, Jums bus daudz mazaka iespeja klut kurlai.

Smēķētaji daudz atrak ka nesmēķētaji var zaudet dzirdi. Iespeja, ka infekcijas vai parak liela trokšna iespaida tiks zaudeta dzirde, smēķētajiem ir daudz lielaka ka nesmēķētajiem9.

Daudz mazak iespejas, ka piedzivosiet sirdstrieku.

Sievietem, kas smēķē, neatkarigi no vecuma, ir paaugstinats sirdstriekas risks. Kad Jums ir 21, atmest smēķēšanu ir svarigi, bet to nekad nav par velu izdarit. Katrs gads, kura turpinat smēķēt, sasniedzot 35 – 40 gadu vecumu, par 3 menešiem samazina Jūsu iespejamo dzive ilgumu7.

Ir pilnigi skaidrs, ka, atmetot smēķēšanu jau šodien, Jūs izmanat savu dzivi. Jums ir daudz mazaka iespeja salauzt kadu kaulu.

Parliecinoši pieradijumi apliecina, ka smēķēšana pec menopauzes laika samazina kaulu blivumu (vairak informacijas sadala 50+)2.

Daudz mazak iespejas, ka Jums attistisies kruts vezis.

Sievietem, kas pec menopauzes laika izsmēķē vienu vai vairakas cigarešu pacinas diena, salidzinajuma ar nesmēķētajam ir 5 reizes lielaka iespeja saslimt ar kruts vezi11.

Jūs dzivosiet ilgak.

Cilveki, kas mirst no smēķēšanas izraisitam slimibam, zaude no savas dzives apmeram 13 – 14,5 gadus. Atmetot smēķēšanu, ir iespeja daudzus no šiem gadiem atgut savai dzivei, ar prieku pavadot tos kopa ar mazberniem un pat mazmazberniem.

Atsauces

   1. British Medical Association (BMA)Tobacco Control Resource Centre. Smoking and women's reproductive health: a review for gynaecologists and obstetricians 2006. www.doctorsandtobacco.org Last accessed June 2007.

   2. British Medical Association (BMA)Tobacco Control Resource Centre Smoking and the endocrine system: a review for endocrinologists 2006 www.doctorsandtobacco.org Last accessed June 2007.

   3. BMA report: Smoking and Reproductive Life: the impact of smoking on sexual, reproductive and child health. FACT FILE 2004 www.doctorsandtobacco.org/files/qresources/58-1.pdf. Last accessed June 2007.

   4. Action on smoking and Health (ASH) Factsheet 10: How smoking affects the way you look. August 2004.

   5. Koh JS, Kang H, Choi SW, et al. Cigarette smoking associated with premature facial wrinkling: image analysis of facial skin replicas. International Journal of Dermatology 2002; 41,21-27.

   6. Factsheet 11: Stopping smoking: the benefits and aids to quitting. March 2001.

   7. Smoking In-Depth Report. In-depth from A.D.A.M. 7 Feb 2007. Last accessed 13 Sept 2007.

   8. WHO The smoker's body. Creating Health. Geneva 2002. www.wpro.who.int/NR/rdonlyres/D50F2998-BF98-43C2-825E-3D24ABFDB91C/0/smoker.pdf Last accessed June 2007.

   9. The Non-Smokers' Movement of Australia NSW Quit Campaign - Fact Sheet 5 - SMOKING AND FITNESS www.nsma.org.au/facts/fitness.htm Last accessed June 2007.

  10. June Russell's Health Facts www.jrussellshealth.com/smokwomen.html Last accessed June 2007.

  11. British Medical Association report: Smoking and Reproductive Life: the impact of smoking on sexual, reproductive and child health. 2004.

  12. Felman et al. The association of smoking and risk of condyloma acuminatum in women. Obstetrics and gynaecology 1997 Mar; 89(3): 346-350.

  13. US Department of Health and Human Services (2001) Smoking and women's health. A report of the surgeon general, Rockville: USDHHS.

  14. ASH Factsheet 7: Smoking, sex and reproduction. September 2006.

  15. Preshaw PM et al. The effect of quitting smoking on chronic periodonitis. J Clin Periodontol. 2005 Aug.;32(8):869-79.

  16. National Osteoporosis Society. What is osteoporosis? www.nos.org.uk/about.html Last accessed June 2007.

  17. Bump RC and McClish DK. Cigarette smoking and urinary incontinence in women. American Journal of Obstetrics and Gynecology, 1992 Nov; 167(5):1213-8.

  18. Action on Smoking and Health (ASH) factsheet 27: Smoking and eye disease. September 2005. www.ash.org.uk. Last accessed June 2007.

  19. Cancer Research UK. Lung cancer at a glance. http://info.cancerresearchuk.org/cancerandresearch/cancers/lung/ Last accessed June 2007.

  20. British Heart Foundation (BHF) Women and heart attacks. www.bhf.org.uk/. Last accessed June 2007.

  21. ASH USA http://no-smoking.org/may02/05-10-02-2.html. Last accessed June 2007.

  22. Neal M et al. Sidestream smoking is equally as damaging as mainstream smoking on IVF outcomes. Human Reproduction 2005; 20: 2531-35.

  23. American society for reproductive medicine. Patient factsheet: Smoking and infertility. Nov 2003.

  24. Lintsen,A et al Effects of subfertility cause, smoking and body weight on the success rates of IVF. Human Reproduction 2005; 20 (7): 1867-75.

  25. Park E-W et al . Does enhancing partner support and interaction improve smoking cessation? Annals Of Family Medicine 2004 March/April;2(2):170-174.

  26. Gosmokefree www.gosmokefree.co.uk/whygosmokefree/smokingpregnancy/index.php Last accessed June 2007.

  27. Hofhuis W et al. Adverse health effects of prenatal and postnatal tobacco smoke exposure on children Arch. Dis. Child. 2003;88;1086-1090.

  28. Asthma and wheezing in the first years of life. An information paper for health professionals. Australian Government Department of Health and Ageing. www.nationalasthma.org.au/. Last accessed June 2007.

  29. Kallen K. Maternal smoking and orofacial clefts. Cleft Palate-Craniofacial J 1997; 34: 11-14.

  30. Report of the Scientific Committee on Tobacco and Health. 6.4 Smoking and congenital defects. London: The Stationery Office, 1998.